Latvijai ir lielisks tranzīta potenciāls

Latvijai ir lielisks potenciāls jaunās tranzīta kravas plūsmas piesaistīšanai no Dienvidaustrumāzijas, NVS valstīm un Eiropas. Tā uzskata daudzi nozares dalībnieki. Iemesls – kravu nosūtītājiem mūsu valsts spēj piedāvāt lielas iespējas. Jo republikai piemīt ne tikai ekskluzīvas ģeogrāfiskās priekšrocības, bet arī daudzi citi plusi.

Šodien Eiropas Savienībā darbojas vienoti kravu ievešanas noteikumi, tāpēc preču importam uz Eiropu biznesmeņi izvēlas valsti, kurai ir ērta atrašanās vieta un kas piedāvā visizdevīgākos sadarbības nosacījumus. Latvija ar tās izdevīgo ģeopolitisko stāvokli un ģeogrāfisko atrašanās vietu ir viens no visnozīmīgākajiem Eiropas tranzīta centriem. To veicina attīstīta infrastruktūra un labvēlīga cenu politika, ko īsteno Latvijas transporta uzņēmumi. Priekšrocība ir arī fakts, ka ir reāla iespēja saņemt finansējumu šādiem darījumiem tieši uz vietas.

Līdzās tradicionālajam energoresursu un izejvielu tranzītam no NVS valstīm rietumu virzienā nostiprinās arī citas tendences. Runa, pirmkārt, iet par plaša patēriņa preču un lauksaimniecības produkcijas transportēšanu no Dienvidaustrumāzijas (galvenokārt no Ķīnas) uz Rietumeiropu un Krieviju, kā arī Eiropas produkcijas piegādes uz NVS valstīm.

Starp citu, ĶTR ir nozīmīga tirdzniecības partnere kā Krievijai, tā arī Eiropai. Ņemot vērā Uzlecošās saules zemes pieaugošo lomu starptautiskajā tirdzniecībā, eksperti ir pārliecināti, ka mūsu valsts spēj izmantot esošās priekšrocības ar mērķi nostiprināt ietekmi preču pārvadāšanas jomā no šī reģiona.

Latvijas galvenais mērķis ir transporta infrastruktūras attīstība un pilna integrācija Trans-Eiropas multimodālajā transporta sistēmā. Turklāt dažādi Latvijas loģistikas objekti izraisa ārvalstu investoru interesi, jo mūsu valsts nodokļu politika ir pretimnākoša investēšanai. Investīcijas infrastruktūras uzlabošanā – viena no aktuālām nozares tendencēm, kas nākotnē spēj ietekmēt kravas apgrozījuma palielināšanos. Piemēram, ilgtermiņa stratēģisko investīciju apmērs Rīgas brīvostā sasniedz 1,1 miljardu eiro, bet Latvijas dzelzceļā – 1 miljardu eiro.

Samērā daudz. Tās ir gan 10 ostas, divi naftas vadi, viens maģistrālais cauruļvads naftas produktiem, labi attīstīts autoceļu un dzelzceļa tīkls, kā arī vairākas lidostas. Latvijas kopš seniem laikiem atrodas lielas transporta plūsmas krustcelēs – starp Krieviju, Āzijas un Eiropas valstīm. Šobrīd cauri republikai tiek pārvadātas desmitiem miljoni tonnas kravu. Starp citu, aptuveni 70% no tām – austrumu izcelsmes kravas. Tieši tāpēc Latvijai ļoti svarīgi uzturēt draudzīgas attiecības ar NVS valstīm un Krieviju. Kopš 2004.gada maija, kad Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības locekli, republikas transporta sistēma kļuva par sava veida tramplīnu visiem, kam interesants šis milzīgais tirgus.

Īpašu lomu Latvijā spēlē ostas. Šeit ir trīs lielas ostas – Rīga, Ventspils un Liepāja un septiņas mazas – Engure, Lielupe, Mērsrags, Pāvilosta, Roja, Salacgrīva un Skulte. Tās izvietotas gar visu valsts jūras līniju. Lielās ostas nodarbojas galvenokārt ar tranzīta kravu apkalpošanu – tajās tiek pārkrauti aptuveni 80% no visa valsts kravas apgrozījuma. “Mazuļi” nodarbojas ar kokmateriālu nosūtīšanu un zvejas kuģu pieņemšanu, un ir reģionālās ekonomiskās aktivitātes centri. Galvenās Latvijas ostu priekšrocības ir šādas:

Latvijas ostas un dzelzceļš ir Siāmas dvīņi. Kravas līdz valsts jūras vārtiem un no mūsu ostām tiek pārvadātas galvenokārt pa dzelzceļu. Starp citu, vairāk kā puse no visām kravām, kas tiek pārvadātas pa sauszemi, Latvijā nonāk pa dzelzceļu. Šajā kontekstā runājot par tranzīta kravām, runa iet par aptuveni 85%. No kravu veidiem dominē ogles, naftas produkti, veiksmīgi attīstītās konteineru vilcienu kustība, kas savstarpēji savieno Latviju, Krieviju un Kazahstānu. Kopš 2009.gada Latvijas transporta infrastruktūra tiek izmantota, lai transportētu NATO nemilitārās kravas uz/no Afganistānas. Šis virziens vēlāk solās kļūt komerciāls. Galvenās Latvijas dzelzceļu priekšrocības:

Nozīmīga Latvijas transporta sistēmas sastāvdaļa ir autoceļi. Valsts pārziņā atrodas vairāk kā 20,3 tūkst. km maģistrāles, tai skaitā 8 tūkst. km ar grants segumu. Visnozīmīgākais autokoridors, kas šķērso mūsu valsti ziemeļu – rietumu virzienā ir Via Baltica trase. Tā ir pazīstama arī kā E67 autostrāde, kas savieno Helsinkus – Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu/ Rīgu – Kaļiņingradu – Gdaņsku (E77). Eiropas nozīmes automaģistrāle ir arī E22 trase. Tā sākas Lielbritānijā un iet uz Krievijas centru pa maršrutu Holiheda, Mančestera, Līdsa, Grimsbija (Lielbritānija), Amsterdama, Groningena (Nīderlande), Hamburga, Lībeka, Rostoka, Zasnica (Vācija), Trelleborga, Helsinborga, Norčēpinga (Zviedrija), tālāk turpinot savu ceļu caur Ventspili un Rīgu uz Krieviju – Maskavu, Kazaņu, Jelabugu, Jekaterinburgu, Permu, Tjumeņu, Išimu.