Caur Latviju pārvadājamo kravu apjomu lejupslīdei daudzi ekonomisti pasteidzās piešķirt fatālu raksturu. Tomēr viss nav tik drūmi – nepavisam ne tik drūmi. Jo paši nozares dalībnieki šādu situāciju uzskata par likumsakarīgu un iepriekš paredzamu. Turklāt viņi tajā saskata savas priekšrocības.
Mīnusiem ir savi plusi
Visās Latvijas ostās 2013.gadā tika pārkrautas gandrīz 70,5 milj. tonnas kravu – par 6,3% mazāk nekā 2012.gadā. To paziņoja Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departaments. Pagājušajā gadā visvairāk tika apkalpotas beramkravas – 35,1 milj. tonnas (-5,6%). Lejamkravas pagājušajā gadā tika pārkrautas 23,6 milj. tonnas (-5,3%), ģenerālkravas – 11,6 milj. tonnas (-10%), tai skaitā konteineros – 3,95 milj. tonnas (+7,5%). Pēc apkalpoto kravu apjoma 2013.gadā līdere ir Rīgas brīvosta – 35,4 milj. tonnas (-1,6%). Otrajā vietā – Ventspils: 28,7 milj. tonnas (-5,2%), trešajā vietā – Liepājas osta: 4,8 milj. tonnas (-34,9%) kravu. 2012.gadā Latvijas ostas pārkrāva 75,1 milj. tonnas kravu – par 9,3% vairāk nekā 2011.gadā. Atzīmēsim, ka tas bija vēsturisks rekords.
Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks 2013.gada rezultātos nesaskata neko traģisku. “Šodien pastāv lejupslīdes palēnināšanās tendence. Patiesībā lejupslīde vērojama visās Baltijas valstīs. Turklāt Rīga, pat uz šīs samazināšanās fona, joprojām ir vislielākā osta pēc kravu pārkraušanas apjoma. Rīgas brīvosta gadu noslēdza ar vismazāko mīnusu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas ostām. Runājot par ostas konkurētspēju, jāatzīmē, ka mūsu osta ir multifunkcionāla, un tie termināli, kas tiek uzbūvēti tagad, spēj apkalpot ļoti plašu preču un produkcijas spektru. Tā ir Rīgas ostas īpatnība un priekšrocība. Mainīsies asortiments, mainīsimies arī mēs. Kas attiecas uz esošo situāciju kravas apgrozījuma lejupslīdē, mēs to uztveram kā zināmu atelpu, kuru izmantojam infrastruktūras attīstībai”, tā šos skaitļus komentēja A. Ameriks.
Mērķis – noturēties līmenī
Pagājušajā gadā samazinājies arī Latvijas dzelzceļa (LDz) pārvadāto kravu skaits. Latvijas dzelzceļa kompānija pagājušajā gadā apkalpoja aptuveni par 10% mazāk kravu nekā 2012.gadā. Tad kompānijas kravas apgrozījums sasniedza vēl agrāk neredzētas virsotnes un pārsniedza 60,6 milj. tonnas, kas ir par 2% vairāk nekā 2011.gadā. Finansiālā izteiksmē koncerna LDz apgrozījums 2012.gadā bija 475,8 milj. eiro (+4,8%), bet peļņa – 36,6 milj. eiro (+34,6%). Galīgo oficiālo datu par LDz kravas apgrozījumu patreiz vēl nav, tie parādīsies tuvāk vasarai. Bet vienkārši matemātiskie aprēķini ļauj runāt par 54-55 milj. tonnu līmeni.
«Kopumā gads, manuprāt, bija pozitīvs. Netika sasniegti 2012.gada rekordi, bet mēs arī necerējām, ka tādi būs. Kravu pārvadājumu apjoms pagājušajā gadā bija normas robežās, pat nedaudz lielāks. Mūsu galvenais mērķis – noturēt apjomu atzīmē virs 50 miljoniem tonnu gadā, lai pietiktu līdzekļu uzņēmuma stabilai funkcionēšanai”, teica LDz prezidents Uģis Magonis.
Atbilde panikas cēlējiem
Uz jautājumu par to, ka daudzi eksperti kravu pārvadājumu lejupslīdi uzskata kā kaut ko traģisku un negrozāmu, LDz vadītājs atbildēja šādi: “Starptautiskajiem pārvadājumiem, vismaz mūsu reģionā, ir ciklisks raksturs. Nekādas traģēdijas šeit nav. Ir iepriekš paredzama lejupslīde, pirms kuras nozarē vērojams jūtams pacēlums. Šodien palielinās konkurence starp tranzīta koridoriem. Kravas tiek pārvietotas. Bet atkal tur nav nekā neparasta. Vienas kravas aiziet, atnāk citas. Tā ir normāla darba, nevis krīzes situācija. Turklāt, runājot par mūsu koncernu, uz iepriekšējo rekordu rēķina mēs esam pratuši izveidot sev “ekonomisko spilvenu”, kas ļauj mums tik galā ar jebkurām problēmām.”
Latvija kā loģistikas centrs
Nākotnē Latvija var kļūt par loģistikas pakalpojumu centru, transportējot kravas no Ķīnas, uzskata eksperti, ieskaitot jau iepriekš minētos Rīgas brīvostas un LDz koncerna vadītājus. Pirmām kārtām ir nepieciešams steidzami izstrādāt vienotu pakalpojumu un tarifu piedāvājumu visam Latvijas loģistikas koridoram. Mūsu valsts tranzīta sektora kompāniju slēdzieni ir jāiesniedz līdz 2014.gada februāra sākumam. Stratēģijas un piedāvājuma izstrādes procesā ir ieinteresēti visi nozares dalībnieki, sākot no muitniekiem, beidzot ar ostiniekiem, ekspeditoriem un stividoriem. Ja iecerētais izdosies, Latvija ievērojami apsteigs savus vēsturiskos konkurentus – Lietuvu un Igauniju.
Uz kaimiņu fona
Starp citu, runājot par mūsu kaimiņiem, jāatzīmē, ka Latvija arī bez tā uz viņu fona izskatās ļoti prezentabli. Piemēram, 2013.gadā Klaipēdas osta apkalpoja 33,32 milj. tonnas kravu. Tas ir par 5,4% (vai 1,9 milj. tonnu) mazāk nekā 2012.gadā.
Arī dzelzceļš Lietuvā neizcēlās ar saviem rādītājiem. Pa dzelzceļu tika pārvadātas 48 milj. tonnas kravu – par 2,7% mazāk nekā 2012.gadā. Pagājušajā gadā kravu pārvadājumu apjomi starptautiskajos dzelzceļa maršrutos samazinājās par 4,6% līdz 32,9 milj. tonnu, palielinājums bija vērojams tikai iekšējos maršrutos.
Igaunijā 2013.gadā bija novērojams vēl lielāks svara samazinājums. Caur koncerna Tallinna Sadam ostām izgāja kopumā 28,2 milj. tonnas kravu, kas ir par 4,2% mazāk nekā 2012.gadā. Gadu iepriekš kravas plūsma samazinājās par 19%. Savukārt kompānijas EVR Cargo rādītāji (igauņu dzelzceļa uzņēmuma Eesti Raudtee “meita”) pagājušā gada janvārī – decembrī samazinājās par 13,5% salīdzinājumā ar 2012.gadu – līdz 15,9 milj. tonnu. Tranzīta kravu apjoms bija 10,3 milj. tonnas.